Pētniecība

ISPEHE projektā tiek izstrādāti trīs inovatīvie komponenti: mācību modeļu stratēģiskā integrācija (SILM), vienotā Karjeras centra pilotmodelis (PCCC) un platforma biznesa izglītības integrācijai sabiedrībā (BEP). Katra komponenta ietvaros tiek veikts pētnieciskais darbs:

 

Pirmais inovatīvais komponents: mācību modeļu stratēģiskā integrācija (SILM)

Laikā, kad arvien vairāk jūtama vajadzība pēc inovatīvām un savstarpēji savietojamām izglītības metodēm, kā arī nepieciešams apvienot pūliņus, lai sasniegtu ES stratēģiskajos dokumentos noteiktos mērķus, ISPEHE projekts piešķir tik nepieciešamo dzirksti inovāciju veicināšanai un labas prakses sekmēšanai augstākās izglītības iestādēs (AI).

SILM, kā pirmā inovatīvā komponenta, galvenais mērķis ir iedibināt kopīgu mūsdienīgu izglītības praksi un radīt ilgtermiņa stratēģisku mācību modeli, kas veidots, balstoties uz partnerorganizācijās veiksmīgi realizēto izglītības saturu. Uzmanības centrā ir integrēta pieeja, kas apkopo daudzveidīgo pieredzi, kā pielietot līdzdarbošanās pieeju izglītības apguvē, piemēram, e-studiju sistēmu, tālmācības modeļus, mūsdienīgas studentu iesaistes paņēmienus utt. Šīs šķietami dažādās pieejas tiks apvienotas vienotā inovatīvā un mūsdienīgā mācību piedāvājumā, kas palīdzēs uzlabot AI piedāvāto izglītības pakalpojumu kvalitāti un sagatavos augsni tālākai sadarbībai izglītības satura kopīgā izstrādē.

SILM izstrādes pirmais solis ir vajadzību izvērtēšana (The Needs Assessment Analysis). Šis analīzes mērķi izriet no SILM specifiskajiem mērķiem un palīdz tos sasniegt:

  • konstatēt faktisko situāciju katrā partneraugstskolā,
  • sniegt palīdzību lēmumu pieņemšanā optimālo mācību modeļu izveides un labas prakses iedibināšanas procesā,
  • panākt ieinteresēto pušu līdzdalību SILM izveidē.

Izpētes darbs iepriekš minētās vajadzību analīzes veikšanai norisinājās visās partnerorganizācijās laika periodā no 2015. gada aprīļa līdz maijam – pētnieku darba grupas no visām partneraugstskolām kopīgi izstrādāja divas anketas (vienu studentiem, otru pasniedzējiem). Studentu anketā bija iekļauti 12 jautājumi, vairums no kuriem bija ar piedāvātiem atbilžu izvēles variantiem. Pētījuma mērķis bija apkopot informāciju par: a) mācīšanas pieredzi un praksi partneraugstskolās, b) kopīgajām mācību un vērtēšanas metodēm un atšķirīgajām mācību un vērtēšanas metodēm, kas ir specifiskas, unikālas un radošas katrā no 5 projektā iesaistītajām augstskolām, c) studentu un pasniedzēju viedokļiem par augstskolās izmantotajām metodēm.

Anketas SILM vajadzību analīzei aizpildīja uzņēmējdarbības un biznesa vadības (konkrētāk: uzņēmējdarbības, vadības un biznesa vadības) bakalaura programmu pirmā, otrā un trešā kursa studenti un docētāji, kuri vada šo jomu kursus.

Lai noteiktu izlases izmēru, abām ģenerālkopām tika izmantota galīgas ģenerālkopas metode (method for finite populations), pielietojot galīgas ģenerālkopas korekcijas faktoru (Finite Population Correction (FPC) factor) sistemātiskai gadījuma izlasei, kad nav zināma standarta novirze. Kopā anketēšanā piedalījās 376 studenti un 59 docētāji, un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, katra partenrogtanizācija sagatavoja atskaiti, t.i. kopā 5 atskaites. SILM pētījuma rezultāti tika integrēti un rūpīgi apstrādāti, izstrādājot ISPEHE projekta 6. intelektuālo rezultātu – SILM vajadzību novērtēšanas analīzes dokumentu (SILM Needs Assessment Analysis document).

 

Otrais inovatīvais komponents: kopīgā Karjeras centra pilotmodelis

ES stratēģiskie dokumenti rekomendē stiprināt AI spēju reaģēt uz dinamiskajām pārmaiņām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā kopumā. Atbilstoši šim ieteikumam projekta otrā inovatīvā komponenta mērķis ir izveidot vienotu Karjeras centru, lai absolventiem paplašinātu nodarbinātības iespējas un spētu atbilstoši reaģēt uz darba tirgus uzstādītajām prasībām studentu prasmēm un kompetencēm. Vairākās projektā iesaistītajās augstskolās jau darbojas karjeras centri. Projektā plānots izmantot viņu pieredzi un uzkrātās zināšanas, veidojot vienotu Karjeras centru, kur absolventi varētu iegūt optimālu ekspertu palīdzību un kvalitatīvu padomu. Ideālā variantā Karjeras centru būtu jāveido tā, lai nodrošinātu studentiem kontaktu ar darba devējiem, un tas palīdzētu viņiem pilnveidot profesionālās kompetences, dodot iespēju aktīvi līdzdarboties darba tirgū gan praksēs studiju laikā, gan pēc augstskolas beigšanas. Karjeras centrā ir jāspēj precīzi izvērtēt katru studentu, lai varētu ieteikt piemērotāko karjeras izaugsmes ceļu un iespējas, kā virzīties par šo ceļu. Tāpēc liela darba daļa šī projekta komponenta ietvaros tiks koncentrēta uz partneraugstskolās un citās organizācijās gan Eiropā, gan citur pasaulē strādājošo karjeras centru darbības izpēti; tiks konstatētas pazīmes, kas raksturīgas veiksmīgiem karjeras centriem, un tad tiks izveidots vienots karjeras centrs, kura modeli varēs ieviest un lietderīgi izmantot jebkurā augstākās izglītības iestādē.

Pētniecības darbs šajā projekta komponentā tiek uzsākts 2015.gada septembrī.

 

Trešais inovatīvais komponents: biznesa izglītības projekta platforma

Biznesa izglītības projekta platforma (BEP) ir projekta nozīmīgākais inovatīvais aspekts. Tā ir jauna tiešsaistes sistēma, kas palīdzēs pārvarēt esošo plaisu starp privātiem uzņēmumiem, valsts organizācijām un izglītības iestādēm. Ikvienam dalībniekam platformā tiks izveidots profils vienā no trim grupām: izglītības iestādes, privātie uzņēmumi un valsts institūcijas. Inovatīvā pieeja, kas tiks pielietota no projekta sākuma līdz noslēguma fāzei, veicinās stapdisciplinārās sadarbības un projekta vadības attīstību jaunā pakāpē.

Paredzēts izveidot īpašu moduli, kas nodrošinās ātru un efektīvu dokumentu apmaiņu starp projekta partneriem. BEP tiks ievietotas saites uz zināšanu un pieredzes apmaiņas platformām, kuras jau šobrīd izmanto Eiropas izglītības sektora un darba tirgus pārstāvji. BEP programmatūras platformas izveide veicinās sadarbību starp tirdzniecības kameru un augstskolu pārstāvjiem, lai, apvienojot vajadzības, prasmes un kopīgās intereses, tiktu radīt jauni produkti un pakalpojumi.

Uz šo brīdi ir veikta BEP1 versijas īpašību un funkciju izpēte, izstrādāta tehniskā specifikācija un noteikti septiņi BEP apakšelementi, kas atbilst 14 BEP komponenta specifiskajām aktivitātēm. Nākamajā posmā ir jāizpilda visas BEP1 versijas programmatūras tehniskās prasības. Katra uzdevumu izpildes progresam var sekot līdzi BEP platformā (http://bep.ispehe.org).

  1. IO1 (Intellectual Output 1) – Web-sites of the project ISPEHE
  2. IO 2 – Communication,dissemination, project visibility plan
  3. IO3 – Quality assurance and risk assesment plan
  4. IO4 – Project Breakdown and Incidentals Budget
  5. IO5 – Inception report
  6. IO6 – SILM analysis
  7. IO7 – SILM PIlot model
  8. IO8 – Consolidated Career Center
  9. IO9 – Business Educational Platform (BEP) ver.1
  10. IO10 – Business Educational Platform (BEP) ver.2